Seksualitāte

Kas ir seksualitāte?

Seksualitāte ir katra cilvēka dzīves viena no būtiskām jomām, kas aptver un ietekmē visus personības aspektus – fiziskos, emocionālos, sociālos un citus.

Katram cilvēkam ir viņa seksualitāte – individuāla, unikāla un neatņemami klātesoša viņa dzīves dažādos posmos un situācijās.

Seksualitāte pēc ASV Seksualitātes izglītības un informācijas padomes (SIECUS) definīcijas ir dzīves sistēma, “kas sevī ietver zināšanas, ticējumus, attieksmes, nostājas, vērtības, uzvedību un izturēšanos seksa jomā”[i].

Seksualitātes nozīme un funkcijas indivīda un sabiedrības dzīvē

Seksualitātei ir vairākas būtiskas funkcijas gan indivīda (un arī pāra, ģimenes un kopienas, kurā ietilpst konkrētais indivīds), gan sabiedrības dzīvē.

Seksoloģijas literatūrā ir minētas trīs seksualitātes funkcijas: bērnu radīšana, baudas radīšana un saskarsmes veidošana. Tomēr manā skatījumā seksualitāte gan indivīda, gan sabiedrības dzīvē ir pildījusi un joprojām pilda vēl arī citas tālāk minētās funkcijas: individuālā un sabiedriskā miera un drošības uzturēšana, motivāciju radīšana, izglītība, svētuma radīšana un garīga pilnveidošana, radošuma atraisīšana un veselības nostiprināšana.

Baudas radīšanas funkcija

Seksuālās baudas došana otram cilvēkam ir viena no iespējām, kā izdarīt kaut ko labu – mēs otram dodam to vērtību, kas mums pašiem ir nozīmīga.

Mēs tuvam cilvēkam vēlamies dot pozitīvas emocijas un sajūtas, un seksuālā bauda ir viens no spēcīgākajiem veidiem, kā to darīt.

Visiem cilvēkiem ir nepieciešama bauda, un tādēļ garīgi, fiziski un sociāli veselie cilvēki nodarbojas ar seksu. Vēlme pēc baudas mūsos visos ir ielikta no cilvēka rašanās brīža. Tieksme pēc baudas ir cilvēka būtības neatņemama sastāvdaļa. Sekss ir dabīgās baudas avots un sniedz visaugstāko tās līmeni.

Seksuālās baudas sajūtas kulminācija ir orgasms. Orgasma norises īpatnības ir daudzveidīgas un atšķirīgas sievietēm un vīriešiem, ka arī atkarīgas no kairinājuma veida, partneru pieredzes, attiecību īpatnībām un vēl daudziem citiem faktoriem.

Bērnu radīšanas funkcija

Bauda nebūt nav vienīgais labums no patīkamās nodarbošanās ar seksu. Seksualitāte ir cilvēku sabiedrības mūžīgās dzīvības turpināšanas līdzeklis. Apaugļošanas funkcija kalpo tautas dzīvā spēka atjaunošanai. Garīgi, fiziski un sociāli veselu cilvēku abpusēji gribēts, ar cieņu, mīlestību un dievišķu kaisli izdarīts dzimumakts ir (un, jādomā, ka arī nākotnē paliks) galvenais bērnu ieņemšanas veids. Veselīgas seksuālas aktivitātes ir labs līdzeklis demogrāfiskās situācijas uzlabošanai.

Seksa rezultātā cilvēki iegūst tādu īpašu pieredzi kā grūtniecību. Grūtniecība sievietei (un arī viņas partnerim) māca daudzveidīgas dzīves gudrības, atklāj patiesības par šo pasauli, kuras mēs bez grūtniecības nevarētu uzzināt, kā arī palīdz attīstīt abu iesaistīto indivīdu personību.

Saskarsmes veidošanas funkcija

Ar jēdzienu “saskarsme” (arī “saziņa” vai “komunikācija”) psiholoģijā, socioloģijā, seksoloģijā, antropoloģijā (un arī no citu zinātņu skatupunkta) tiek apzīmēta divu vai vairāku cilvēku savstarpēja mijiedarbība un informācijas apmaiņa dažādos veidos. Seksuālas saskarsmes procesos cilvēkiem ir iespēja citiem pavēstīt savas domas, emocijas, jūtas un citu vēstījumu emocionāli un jutekliski ļoti spēcīgās formās. Seksuāli vārdi, neartikulētas skaņas (kaisles kliedzieni, baudas vaidi, elsas), žesti, pozas, stāja, apģērbs (noteikta veida apģērbs, dažu apģērba gabalu neesamība u.tml.), pieskārieni, apskāvieni, glāsti, dažādu ķermeņa muskuļu saraušanās, pārmaiņas dzimumorgānos, dzimumakts un citas seksuālas darbības ir nozīmīgi vēstījuma veidi no viena cilvēka otram, kas tieši un precīzi nodod daudzveidīgu informāciju pašiem par sevi, otru, dzīvi kopumā, par viņu tā brīža vēlmēm, vērtībām, attieksmēm un citiem būtiskiem attiecību aspektiem.

Seksualitātes procesi nodrošina indivīda vērtības apliecinājumu saskarsmē ar otru cilvēku: “Ja viņa/viņš ar mani mīlējas, tad viņa/viņš mani atzīst par vērtīgu, nozīmīgu, cienījamu…”. Izbaudot seksuālās savienošanās kaisli, mēs izjūtam, ka esam cienīgi saņemt mīlas prieku, ka mūs vēlas otrs cilvēks – un šī vēlme nav abstrakta, bet ir tieša un viennozīmīgi izpausta. Tas paceļ cilvēka vērtību viņa paša (un dažkārt arī citu cilvēku…) skatījumā.

Seksualitāte novērš cilvēku vientulību un atsvešinātību. Atrodot sev piemērotu partneri un savienojoties ar viņu tuvībā, cilvēks kliedē savu un otra cilvēka vientulību. Seksā cilvēks vistiešākajā nozīmē kļūst vajadzīgs un noderīgs otram cilvēkam. Seksuāls un citādi normāls cilvēks vienmēr ir gaidīts un vēlams.

Sekss ir savstarpēja atzīšana. Divi cilvēki, savienojoties mīlas aktā, dāvājot viens otram intīmus glāstus, vistiešākajā veidā atzīst viens otra ķermeni un personību. Cilvēks, kura ķermenis ir ticis atzīts no otra cilvēka par noderīgu intīmai tuvībai jūtas atzīts arī kā personība. Protams, ja vien tuvība ir savstarpēji gribēta. Ne reti saka: “Es vēl esmu noderīga (noderīgs) … mīlas lietai.”

Seksuālas aktivitātes ir noderīgas pašvērtības atjaunošanai un celšanai, un izmantojamas kā psiholoģiskas stabilizācijas līdzeklis. Cilvēkam neatkarīgi no viņa oficiālā ģimenes stāvokļa un reliģiskās piederības reizi pa reizei ir nepieciešams izjust sevi kā seksuālu būtni saskarsmē ar otru cilvēku, tādā veidā apliecinot sevi kā dzīvu, normālu un veselu. Intīmas atzīšanas trūkums rada mazvērtības kompleksu, nepilnvērtības un vientulības sajūtu. Īpaši svarīgi tas ir kritiskās situācijās: smaga slimība, tuva cilvēka zaudējums, sakropļojums, nāves draudi, dažāda rakstura krīzes situācijas (sociālā krīze, karš, darba zaudējums u.c.).

Individuālā un sabiedriskā miera un drošības uzturēšanas funkcija

Abpusēju apmierinājumu sniedzošas seksuālas aktivitātes partneriem rada drošības sajūtu, mazina vai pilnībā novērš trauksmes sajūtu un agresiju. Mazinoties trauksmei tiek novērsta depresīvu parādību rašanās, kā rezultātā samazinās arī dažādu atkarību rašanās iespēja.

Seksuālas darbības ir senāk pildījušas un joprojām pilda arī diplomātisku funkciju, kas ir būtiska miera un drošības situācijas veidošanā gan nelielu kopienu ietvaros, gan valstu un globālā līmenī.

Jau senatnē sekss bija līdzeklis, kas cilts seksuāli aktīviem dalībniekiem ļāva dabiski atbrīvoties no objektīvi pastāvošās spriedzes. Cilvēku kopdzīve, cīņa par eksistenci, dabas faktoru un citu cilšu radītie apdraudējumi – tie visi bija (un joprojām arī ir) stresa cēloņi katrā sabiedrībā un katra atsevišķa cilvēka dzīvē. Lai izdzīvotu (lai cilts neaizietu bojā iekšējo konfliktu rezultātā no nevajadzīgas un neatreaģētas agresijas…) katrai senajai tautai bija savdabīgas ceremonijas, arī noteikta veida seksuāli rituāli. Tā bija normāla cilvēku vajadzība pēc iekšēja miera un emocionālas stabilitātes gan indivīda, gan kopienas mērogā, ko dabiski un efektīvi varēja nodrošināt ar seksuālām darbībām. Kopīgs prieks apvienoja un saliedēja cilvēkus, un iedvesmoja viņus jauniem darbiem un cīņai par savu pastāvēšanu. Bez tā ne senās, ne mūsdienu sabiedrības nevarētu pastāvēt.

Seksuālu vajadzību savstarpējs apmierinājums starp pieaugušajiem ģimenē arī mazina (un daudzviet novērš pilnībā) seksuāla rakstura apdraudējumus no pieaugušā pret savas ģimenes bērniem.

Motivāciju radīšanas funkcija

Seksualitāte ir daudzveidīgu motivāciju radīšanas sistēma, kas ar jaunu spēku iedarbina mūsu psihi – gan apziņu, gan zemapziņu, un ir spēcīgs stimuls ne tikai sevis turpināšanai, bet arī personības attīstībai. Veselīgs sekss atraisa cilvēkā viņa slēptos spēkus, atbrīvo viņā snaudošo garīgo, intelektuālo un fizisko potenciālu, nodrošina dzīves sparu un emocionālās enerģijas “bateriju” uzlādēšanu.

Cilvēka dzīvotgribas seksuāla aktivizācija apziņas un ķermeniskā aspektā kļūst īpaši būtiska, kad indivīds savā dzīvē vēlas uzsākt kaut ko jaunu: uzsākt jaunu darbu, veidot jaunu biznesu, uzcelt kaut ko, apsēt lauku. (Atcerēsimies auglības rituālus, kad saimnieks un saimniece mīlējas uz sava lauka, lai viss augtu un vairotos…). Seksuāla bauda ir balva par grūtību sekmīgu pārvarēšanu un produktīvu sadarbību ar otru cilvēku kādā dzīves jomā.

Seksualitāte sekmē piederības sajūtas rašanos – mērķtiecīgi plānoti un apzināti jutekliski veikti seksualitātes procesi rada noteiktu emocionālo kontekstu (emocionālu fonu, asociācijas, noskaņu), kas indivīdu emocionāli piesaista konkrētai vietai, cilvēkiem, organizācijai, idejai, jomai vai tēmai. No mūsdienu psiholoģijas viedokļa tā ir pozitīvu asociāciju veidošana starp divām parādībām.

Seksualitāte veicina vērtības sajūtas radīšanu indivīda dzīvē un dod ieguvuma sajūtu – seksuālas sajūtas dabūjusi sieviete vai dabūjis vīrietis sevi un savu dzīvi izjūt būtiski citādāk nekā tie, kuri nav guvuši seksuālu baudu. Šīs divas cilvēku grupas emocionāli jūtas kvalitatīvi citādāk.

Izglītības funkcija

Seksualitātes procesu rezultāta mēs savas dzīves garumā radām, apgūstam, pilnveidojam un izplatām daudzveidīgas, noderīgas zināšanas, prasmes un attieksmes gan par pašu seksualitāti, gan par citiem dzīves aspektiem. Pie tam seksualitāte ir nozīmīgs vispārējo, profesionālo, kultūras un citu izglītību atbalstošs faktors – personīgi seksuāli motīvi veicina zināšanu pārnesi no vienas radošas personības uz otru. Kopīga bauda neizbēgami nodrošina jaunu dzīves pieredžu un vārdos neizteiktu zināšanu un prasmju iegūšanu kopīgā darbībā. Visa dzīvā izziņa notiek dažādos veidos – arī bezapziņas ieņemšanas kaislē, orgasma afekta brīdī vai arī pielietojot dažādas apziņas paplašināšanas un pilnveidošanas metodes (dažādas seksuālas meditācijas tehnikas u.c.).

Cilvēka garīgā dzīve var atklāties vērojot un apcerot notiekošos seksualitātes procesus, pastāvīgi mainīgo dabu sevī un otrā cilvēkā, kā arī radoši ieslīdot seksuālo procesu (un ķermeņa…) dziļumā. Patiesu tuvības izjūtu veido saprātīgu indivīdu dvēseļu, prāta un miesas vienotība. Tā ir nemitīga mācīšanās, pilnveidošanās – katram gan individuāla, gan kopā ar otru. Seksualitāte ir šī procesa dzinējspēks, tā ass.

Seksualitāte mums dod ļoti spēcīgas pārdzīvojumu pieredzes, kuras citādos veidos nevar iegūt – tā ir izglītošanās izmantojot pārdzīvojumu. Seksualitātes procesi mūsu dzīvē rada pozitīvas kulminācijas (svētku) sajūtas. Seksuāli svētki nodrošina mūsu personīgā laika ritējuma sadalīšanu, kas nepieciešams, lai izvairītos no emocionāla izsīkuma un psiholoģiskas izdegšanas. Katram cilvēkam ir nepieciešams pārdzīvojums. Bez pozitīviem pārdzīvojumiem mēs emocionāli iznīkstam. Pozitīvs pārdzīvojums harmonizē cilvēku, dod viņam dzīves enerģiju, spēku dzīvot tālāk. Pozitīvs pārdzīvojums ir kā dzīves sāls, tas sakārto cilvēku, aktivizē viņa slēptos un pastiprina jau atklātos talantus. Īpaši spēcīgs pozitīvs pārdzīvojums ir orgasms.

Pārdzīvojumu nabadzība vai to trūkums notrulina cilvēku, pazemina viņa aktivitāti un radošās spējas. Nepieciešams nosacījums, lai cilvēks varētu pacelties uz jauna, kvalitatīva intelektuālā un fiziskā attīstības līmeņa, ir spēcīgs un izkopts pārdzīvojums. Pārdzīvojuma rašanās mehānisma pamatā ir kāds jauns, nebijis kairinātājs jeb situācija, jeb ierosinošs moments. Lai sasniegtu efektu, kairinošajai situācijai jābūt pietiekoši spilgtai un pieņemamai.

Svētuma radīšanas un garīgās pilnveidošanās funkcija

Seksualitātes procesi kā garīga, dievus uzrunājoša darbība ir bijusi un joprojām ir nozīmīga tradicionālās kultūras sastāvdaļa. Tradicionālajā kultūrā seksualitāte tiek uztverta kā dzīves sakrāla (svēta) joma, un šīs jomas procesi tiek veikti ievērojot noteiktu kārtību (ritualizēti). Seksualitātes jomas rituālu laikā cilvēki dziļi savienojas ne jau tikai ar otru cilvēku – tā ir sakrāla tuvība ar dievišķo, ar neredzamo pasauli. (Mēs esam dzirdējuši, ka „dievs ir mīlestība”…). Arī Latvijas teritorijā dzīvojošie cilvēki seksualitāti uzskatīja par sakrālu. Par to liecības atrodamas Dainās, ticējumos, pasakās un citos tradicionālās kultūras avotos.

Noteikti seksualitātes procesi kā ētiska vērtība nodrošina arī sociālās iniciācijas veikšanu – indivīds izejot šos procesus iegūst noteiktu statusu savā kopienā. Identitātes iegūšanas vajadzība ir nozīmīga arī mūsdienās, un ar noteiktu sakrālu jēgu veikti seksualitātes procesi to var nodrošināt.

Arī mūsdienās dažādas pozitīvas un attīstību veicinošas garīgās prakses izmanto seksuālas aktivitātes savos rituālos, lai nodrošinātu savu mērķu sasniegšanu, saikni ar augstākajiem spēkiem, veicinātu mieru, harmoniju un auglību gan savā personīgajā dzīvē, gan pasaulē kopumā. No ezoteriskās filozofijas viedokļa sekss ir enerģijas radīšanas un apmaiņas līdzeklis gan cilvēku starpā, gan ar Visumu. Šīs filozofijas piekritēji uzskata, ka mērķtiecīgi plānoti un apzināti (ar noteiktu jēgu) veikti seksualitātes procesi nodrošina enerģijas piesaisti noteikta egregora “pabarošanai” un ir garīgs darbs noteikta enerģētiskā lauka aktivitātes radīšanai, pacelšanai un uzturēšanai. Pēc tam no šiem pašu radītajiem un uzturētajiem egregoriem indivīds vai grupa var smelties sev enerģiju (emocionālu spēku, iedvesmu, atbalstu, atklāsmes, zināšanas, pieredzes u.c.), kas viņiem dzīvē vajadzīgs.

Seksualitātei no garīga viedokļa vienmēr ir bijušas maģiskās funkcijas un maģisks iespaids uz cilvēka dzīvi. Pēc filozofes Diānas Akermanes domām: “Cilvēkam ir raksturīgi būt pastāvīgi neapmierinātam ar savu dzīvi un to, kas viņš tajā brīdī ir. Pat vispilnīgākais cilvēks ir neapmierināts ar saviem sasniegumiem. Neviens no mums nav sasniedzis pilnīgu harmoniju, taču ļoti vēlas to. Tajā pat laikā daudzi cilvēki ir pamanījuši tās milzīgās izmaiņas viņu apziņā un arī praktiskajā dzīvē, ko izraisa mīlas radītais pārdzīvojums”.[ii]

Ņemot vērā, ka šodien mēs dzīvojam pastāvīgu un ļoti strauju pārmaiņu laikā, sekss kā maģisks līdzeklis mums ir noderīgs, lai izskaidrotu šīs pasaules notikumus un tos vadītu sev vēlamā virzienā. Cilvēks pastāvīgi vēlas uzlabot esošo dzīves situāciju, pilnveidot savu personību, panākt kādu noteiktu procesu attīstību vai panākt citas pozitīvas izmaiņas un nereti šim nolūkam izmanto seksuālu maģiju, lai radītu noteiktas vibrācijas divu (vai vairāku) cilvēku energoinformatīvajā laukā, tālāk iespaidotu noteiktas teritorijas vai dzīves jomas enerģētiku un līdz ar to arī panāktu gaidītās izmaiņas. No tradicionālās kultūras viedokļa raugoties seksuālas darbības, kas tiek veiktas ar noteiktu domu, panāk šīs domas materializāciju noteiktās un pavisam reālās izpausmēs.

Radošuma atraisīšanas funkcija

Seksualitāte sekmē radošā potenciāla atraisīšanos. Seksuālas darbības var salīdzināt ar mākslu – ar īpašu mākslu. Seksā cilvēks var realizēt savas radošās mākslinieciskās idejas ar sava un otra cilvēka ķermeņa palīdzību – tā ir visdemokrātiskākā māksla, jo pieejam praktiski visiem cilvēkiem. Skaists sekss ir indivīda patiesa radošo ideju izpausme.

Sekss ir arī radošo ideju ģenerators. Skaists un patīkams sekss rada neizsakāmu pārdzīvojumu šīs saskarsmes dalībniekiem.

Seksualitāte ir kalpojusi un kalpo visdažādāko profesiju pārstāvjiem iedvesmas iedzīvināšanai.

Veselības nostiprināšanas funkcija

Sekss ir labas garīgās un fiziskās veselības uzturēšanas līdzeklis.

Mīlēšanās ir laba rīta vingrošana. Seksuālas rotaļas ar stimulējošiem un stiepjošiem paņēmieniem no rīta brīnišķīgi atsver rīta vingrošanu. Šādi mīlēšanās vingrinājumi nepieciešami, lai saglabātu muskuļu tonusu un locītavu lokanumu. Tā ir laba fizkultūra, tikai mazāk nogurdinoša, bet daudz patīkamāka gan.

Mīlēšanās ir labākais līdzeklis stresa noņemšanai. Mīlēšanās labvēlīgi ietekmē garastāvokli. Kāds filozofs esot teicis: ‘’Iekāre, ko nav iespējams apmierināt, pārvēršas ļaunumā …’’ Savlaicīga intīmo vēlmju apmierināšana noņem pārmērīgo stresu un agresivitāti. Mīlēšanās ir dabīgs miega līdzeklis. Skaists seksuāls brīdis pirms gulēt iešanas atbrīvo mūs no dienas sasprindzinājuma.

Maigs sekss var palīdzēt dažādu slimību atveseļošanās procesā stabilizēt indivīda stāvokli un ir noderīgs gan cilvēka veselībai kopumā, gan īpaši nervu sistēmas stabilitātei. Piemēram, traumatoloģiskiem slimniekiem, kuriem ir saglabāta dzimumdzīve, kaulu lūzumi dzīst ātrāk un kvalitatīvāk nekā tiem, kuriem nav intīmo attiecību. Protams, katrā gadījumā ir nepieciešama individuāla pieeja, rekomendējot pacientam mīlēšanos atveseļošanās periodā.

Mīlēšanās palīdz saglabāt atmiņu. Gados veci cilvēki, kuri ir saglabājuši seksuālo aktivitāti, neraugoties uz vecumu, ir ar labu atmiņu un normālu smadzeņu darbību.

Sekss ir labs psiholoģiskās rehabilitācijas līdzeklis, kas uzmanīgi pielietots, spēj pozitīvi iespaidot kopējo organisma stāvokli, stimulējot arī pārējo fizioloģisko funkciju atjaunošanos un stabilizāciju.

Kopsavilkums: seksualitāte – daudzveidīgu resursu avots gan indivīda, gan sabiedrības dzīvē

Šīs funkcijas seksualitātei bija gan dažādos vēstures posmos, gan joprojām ir arī mūsdienu sabiedrībā, un, jādomā, ka būs arī nākotnē.

Seksualitātes procesi rada daudzveidīgus ieguvumus gan indivīdam, gan pārim, gan ģimenei un dzimtai, gan kopienai, gan sabiedrībai un valstij.

Seksualitāte ir viens no cilvēkkapitala[iii] radīšanas nozīmīgiem avotiem. Seksualitātes nodrošina sabiedrības ilgtspēju un demogrāfisko attīstību (bez seksualitātes tas nav iespējams).

Jautājumi pārdomām

Kā dažādas seksualitātes funkcijas īstenojas tavā dzīvē?

Kas tev patīk seksualitātes dažādajās funkcijās?

Izmantotie informācijas avoti

[i] http://www.siecus.org/index.cfm?fuseaction=Page.ViewPage&pageId=494 , 15.03.2017.

[ii] Diāna Akermane “Mīlestības traktējums vēsturē”, tulkojums no angļu valodas, Maskava, Kron Press, 1995.g., 19.lpp.

[iii] Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030gadam, http://www.pkc.gov.lv/nap2020/latvija2030 , 20.03.2017.