Atbrīvošanās no pagātnes negatīvo pieredžu ietekmes

Mūs visus ietekmē mūsu pagātne. Šo pagātni var salīdzināt ar neredzamu mantojumu, kas visu laiku seko mums dzīvē, un ko mēs nododam tālāk saviem bērniem un mazbērniem.

Sava neredzamā mantojuma pārskatīšana mums ļauj dzīvot apzinātāku dzīvi, uzlabot savas dzīves saturu un kvalitāti.

Kas ir mūsu pagātnes neredzamais mantojums?

Cilvēks savas dzīves laikā pats veido un uzkrāj tādu kā neredzamu mantojumu.

Šajā mantojumā ietilpst mūsu personīgā vērtību sistēma, personīgās un ģimenes dzīves kārtība, domāšanas, runas un rīcības modeļi, noteiktu dzīves situāciju risināšanas shēmas un metodes, priekšstati par labo un pieņemamo, kā arī par slikto un nepieņemamo, un saskarsmes veidošanai vajadzīgās zināšanas, prasmes un attieksmes. Vai arī visu minēto lietu trūkums… (arī tas ir mantojums).

Šis mantojums ir neredzams un bieži vien vārdos neizteikts, un ietver gan pozitīvo, gan negatīvo daļu.

Neredzamais mantojums veidojas no diviem avotiem. Viens avots ir paša cilvēka tiešā veidā iegūtās sociālās, emocionālās, jutekliskās un seksuālās pieredzes. Otrs avots ir pieredzes, ko cilvēks manto no saviem vecākiem, vecvecākiem, pārējiem radiniekiem vai citiem nozīmīgiem cilvēkiem – viņu nestais neredzamais mantojums.

Kāda ir mūsu pagātnes neredzamā mantojuma ietekme?

Šī mantojuma ietekme mūsu dzīvē ir milzīga – tas nosaka, kāda ir mūsu pašizjūta, kā mēs attiecamies un rīkojamies pats pret sevi un otru dažādās dzīves situācijās, kā veidojam savas attiecības, kā risinām strīdus, un vai mūsu dzīve ir prieka vai ciešanu ceļš.

Ja mūsu neredzamais mantojums lielākoties ir pozitīvs, ja mēs savas personīgās negatīvās pieredzes esam emocionāli pārstrādājuši un atstājuši tās personīgajā vēstures mēslainē, ja mēs esam atturējušies ievilkt savā dzīvē mūsu senču negatīvā mantojuma elementus, tad mēs dzīvojam viegli, priecīgi, veidojam mīļas un līdzvērtīgas attiecības ar otru, darām savas lietas bez aizturēm un droši īstenojam savus dzīves mērķus.

Ja jums tā ir, tad kopumā ar jums viss ir kārtībā, un nekāda palīdzība jums nav vajadzīga. Tad turpiniet pilnveidoties un priecāties par savu dzīvi.

Taču ir pavisam citādi, ja neredzamais mantojums lielākoties ir negatīvs. Ja mēs savas personīgās negatīvās pieredzes neesam varējuši emocionāli pārstrādāt, un tās ir klātesošas mūsu ikdienā, ja esam nekritiski pieņēmuši un nesam vai velkam sev līdzi mūsu senču negatīvo mantojumu, tad, salīdzinājumu valodā runājot, mēs savā dzīvē katru brīdi nesam līdzi maisu ar beigtiem sivēniem.

Un tie beigtie sivēni tur tajā maisā pūst un smird – tas viss tek mums virsū, izplatās un ietekmē mūsu un mūsu tuvo cilvēku dzīvi katru mirkli…

Kādas ir mūsu iespējas inventarizēt pagātnes mantojumu?

Redzamo mantojumu – kustamo un nekustamo īpašumu – cilvēks pats var salīdzinoši viegli inventarizēt un pārvaldīt: noteikt vērtību, izdomāt un īstenot praktiskas pielietošanas iespējas, pārdot, iznomāt, dāvināt u.c.

Ar neredzamā mantojuma inventarizāciju ir sarežģītāk – pašam ar saviem spēkiem to ieraudzīt, izprast un iegūt atbalstu piemērotai rīcībai, ne vienmēr ir iespējams.

Lai inventarizētu traucējošo un sāpīgo neredzamo mantojumu, vajadzīgs darbs ar sevi pie speciālista.

Kas ir pagātnes negatīvās emocionālās un seksuālās pieredzes?

Cilvēka pagātnes negatīvās pieredzes veido dažāda veida vardarbība un zaudējumi nozīmīgos dzīves aspektos. Pagātnes negatīvās pieredzes izraisa emocionālas sekas, kas apdraud attiecību un seksuālās dzīves saturu un kvalitāti.

Tā ir emocionāla, fiziska, seksuāla vai ekonomiska vardarbība: vārdiski vai citādi emocionāli, vai fiziski uzbrukumi, seksuāla uzmākšanās vai izvarošana, piespiešana nodarboties ar negribētu seksu, līdzekļu atņemšana u.c.

Tie ir sliktie pieskārieni – kāds jums ir pieskāries neprasot atļauju, brutāli un nerēķinoties ar jūsu vēlmi atturēties no šiem pieskārieniem.

Tie ir dažāda veida zaudējumi – bērna zaudēšana, mīļota cilvēka zaudēšana u.c.

Tie ir zaudējumi, kas saistīti ar grūtniecības spontānu pārtraukšanos, abortu medicīnisku iemeslu dēļ, abortu pēc sievietes pašas izvēles vai abortu, kas izdarīts piespiedu kārtā.

Tie var būt neatgriezeniski ķermeniski vai veselības zaudējumi traumu, slimību, operāciju rezultātā, piemēram, reproduktīvo orgānu izņemšana, neauglība u.tml.

Tie ir citu cilvēku sliktie vārdi, kas izteikti par jūsu ķermeni vai seksualitāti, par jūsu personības un seksuālajām īpatnībām, attiecību un ģimenes formu, par jūsu idejām, iecerēm un mērķiem. Īpaši sāpīgi ir nozīmīgu un tuvu cilvēku izteiktie sliktie vārdi seksualitātes un attiecību jomā.

Kāpēc no pagātnes negatīvajām pieredzēm vajag atbrīvojoties?

Lai pabeigtu vienu dzīves posmu – to, kas bijis vardarbības un zaudējumu emocionālo seku ēnā.

Lai pabeigtu to, kas jāpabeidz. Emocionāli un uz visiem laikiem. Lai netraucē.

Lai atļautu pilnībā aiziet no savas dzīves tam, kas jau aizgājis.

Lai nevilktu sev līdz, lai nenestu uz muguras maisu ar beigtiem sivēniem…

Lai varētu apzināti sākt pilnīgi jaunu dzīves posmu – to, kurā būs dažāda veida prieki, jaunas un apzināti izvēlētas emocionālās, intelektuālās, jutekliskās un seksuālās, gastronomiskās, ceļojumu un izziņas u.c. veida baudas.

Lai varētu ieelpot brīvi un ar pilnu krūti.

Lai varētu uzticēties vispirms sev. Un pēc tam arī otram, kurš ir tā vērts. Un ļauties. Pēc pilnas programmas.

Kādi ir ieguvumi atbrīvojoties no pagātnes negatīvajām pieredzēm?

Cilvēks atbrīvojas no pagātnes negatīvo pieredžu emocionālajām sekām. Jā, mūsu apziņā paliek atmiņas par to, kas ar mums kaut kad noticis, taču sliktais pagātnes notikums vai notikumi vairs nekontrolē mūsu dzīvi, mūsu pašizjūtu un saskarsmi ar citiem.

Cilvēks ir atvadījies no upura – mūžīgā nabadziņa, pakļautā, apmuļķotā un izmantotā cilvēka lomas.

Cilvēks ir atvadījies arī no vardarbnieka vai kontrolētāja lomas.

Cilvēks kļūst par brīvo cilvēku – tādu, kurš pieder pats sev, un kuram pašam pieder viņa dzīve.

Cilvēks atgūst kontroli par savu dzīvi, savām izjūtām, par procesiem, kas notiek vai nenotiek ar viņu.

Cilvēks vairs nejūt vainu par vardarbību, ko viņš piedzīvoja, par to, ka viņu kāds pameta.

Cilvēks izprot, kāpēc no tuvo cilvēku puses ir saņēmis sliktus vārdus un sliktu attieksmi, un skaidri zina, par ko pāridarītāji tad ir vēstījuši.

Cilvēks ir emocionāli ticis pāri dažāda veida zaudējumiem, un tie vairs nedominē viņa apziņā.

Cilvēks vairs nejūt vainu par savām personības īpatnībām, par savām vēlmēm seksualitātes jomā, par šķiršanos, par abortiem, par to, ka viņš nevar kaut ko izdarīt u.tml.

Cilvēks ir saņēmis atbalsta laukumiņu, lai izrautos no vardarbīgām, destruktīvām un nepabeigtām attiecībām, lai pārcirstu nevajadzīgās saites, lai tiktu vaļā no „labā zēna”/”labās meitenes” kompleksiem (tajā pat laikā arī nekļūstot par ļaunu cilvēku).

Cilvēks ir saņēmis atbalstu kritiskai domāšanai seksualitātes, t.sk., attiecību veidošanas jomā (lai domātu pats ar savu galvu…). Kritiskā domāšana ir prasme distancēti, no dažādiem skatupunktiem (ar „vēsu galvu”) novērtēt sevi, citus cilvēkus savā tuvumā, notikumus, idejas, piedāvājumus, pieredzes u.c. parādības, ar ko nākas saskarties seksualitātes un attiecību jomā, u.c. dzīves jomās. Kritiskā domāšana cilvēkam rada iespējas pasargāt sevi no apmānīšanas, pazemošanas, pakļaušanas, izmantošanas, manipulācijām u.c. negācijām.

Rezultātā cilvēkam parādās iespējas būt harmonijā pašam ar sevi un veidot arī harmoniskas attiecības ar otru.

Tīri labi mērķi, uz ko tiekties.