Ja man jautātu, kur esmu guvis savu pirmo izglītību seksoloģijas jomā, tad man godīgi jāatzīst, ka tā nebūt nav kāda augstskolas īpaša katedra.
Pirmās zināšanas par seksualitāti es ieguvu bērnībā lauku reālajā vidē vērojot gan cilvēku, gan dzīvnieku seksuālos un reproduktīvos procesus. Zaļumballes ar silto nakšu brīvo un saldi kairinošo atmosfēru deva bagātīgu erotiski seksuālu ainu vērojumu pieredzi. Bez tam man nācās palīdzēt mājdzīvnieku dzemdību procesos, kas deva reālu apjēgu par turpināšanās norisēm dzīvajā dabā (un arī cilvēku dzīvē).
Pamatskolas laiks manā izglītībā bija ļoti nozīmīgs. Tajā es iemācījos ne tikai rakstīt un rēķināt, bet arī izdzīvot. Pamatskolas dabas zinību stundas man atvēra logu uz brīnumainu pasauli – Dabu. Šo stundu ietekmē es ar aizrautību vēroju visu, kas notika ar dzīvniekiem, kukaiņiem, augiem un, protams, arī ar cilvēkiem! Un man tas viss patika. Es gāju dabā ne tikai vērot, es apzināti gāju arī izjust – lapu un skuju pieskārienus sejai ejot pa mežu, dabas smaržas, skaņas, gaismas un ēnas rotaļas un visu ko citu brīnumaino.
Skolotāja (ārpus oficiālās programmas, protams) mums kā lielu noslēpumu pastāstīja arī kaut ko nedaudz par zēnu un meiteņu atšķirībām, par dzimumsistēmas uzbūvi – un tas man lika šos jautājumus pētīt dziļāk un pamatīgāk.
Bērnībā mājās atrastās dažas “pieaugušo” grāmatas (no vācu valodas tulkotā “Jaunā laulības grāmata”, no somu valodas tulkotā “Atklāti par laulības dzīvi”, Jāņa Zālīša viena no pirmajām grāmatām un veca Dzemdniecības rokasgrāmata) man deva tam laikam labu teorētisko dzimumizglītības bāzi, kompensējot to zināšanu trūkumu, ko tad nedeva skola.
Vidusskolas laikā es latviešu literatūras stundās saņēmu unikālu kultūras un attieksmes izglītību, kas man noderēja un joprojām noder seksoloģijas jomā. Īpaši man jāatzīmē tā laika izglītības programmā ietvertā Raiņa un Aspazijas dzeja.