Mana medicīniskā izglītība sakās tālajā padomju laikā, kad pēc vidusskolas iestājos un mācījos Rīgas 2.medicīnas skolā. Šī medicīnas skola kādreiz atradās Pārdaugavā, Paula Stradiņa slimnīcas teritorijā (tagad šajā vietā jau tapuši moderni slimnīcas jaunie korpusi). Paralēli mācībām es iestājos darbā slimnīcā. Tie bija mana pirmie iepazīšanās soļi ar medicīnas jomas iekšējo kārtību un situāciju.
Pēc obligātā dienesta Padomju armijā iestājos Rīgas Medicīnas Institūta Ārstniecības fakultātē, ko sekmīgi absolvēju, iegūstot ārsta diplomu.
Mācības medicīnas skolā un medicīnas augstskolā, un darbs dažādās Rīgas slimnīcās man deva sistēmisku priekšstatu gan par cilvēku no dažādiem skatupunktiem, gan arī iedeva atziņu par seksualitātes un agresivitātes nozīmīgo vietu indivīda un sabiedrības dzīvē. Slimnīcas iekšējās dzīves vērojums man atklāja seksualitātes motivējošo lomu cilvēka dzīves dažādos posmos, īpaši brīžos, kad jādomā par izeju no krīzes situācijām.